AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca“ (RER) Valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis sniedzis interviju plašsaziņas līdzekļiem par RER pašreizējo darbību un nākotnes plāniem •Piecu gadu laikā RER modernizācijā plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākais ieguldījums ne vien ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, arī - šīs nozares ražotnēs visā Baltijā. • Pērn uzņēmumā ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas daudz lielākas — ap 5 milj. eiro, ja vien pasūtīto iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši kontraktos paredzētajos termiņos. • Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotāju Baltijā. Pēc tam, kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding rūpnīcai ir parādījusies „otrā elpa” (par to liecina neto apgrozījums, kas 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu pieaudzis par 10 milj. Ls jeb 75 %). EDS Holding pieder arī AS „Latvo”. • Jau šobrīd vairākas RER ražotnes strādā divās maiņās, bet atsevišķi cehi sāk domāt par darbu trīs maiņās; pašlaik RER strādājošo skaits tuvojas 1400. • Pērn darbu atsākuši vairāki agrāk iekonservēti aparātbūves ražotnes iecirkņi, RER konstruktori plāno jau 2009. gadā Krievijas tirgū piedāvāt jaunās paaudzes elektromašīnas elektrovilcieniem, ko jau sen izmanto vecajās ES dalībvalstīs. • Pašlaik ražotie elektrovilcienu dzinēji ir vēsture, un tie tiks ražoti tikai esošo vilcienu remontiem vai modernizācijai. Dažādas elektromašīnas un vadības ierīces tiek piegādātas Krievijas vagonbūvētājiem — Demjanskas mašīnbūves rūpnīcai, kas ražo elektrovilcienus un Tveras vagonbūves rūpnīcai, kas ražo pasažieru vagonus, kā arī „Luganskteplovoz”, kas ir vienīgais elektrovilcienu ražotājs Ukrainā. Šobrīd tiek plānota rezerves daļu ražošana un piegāde Krievijas dzelzceļam (Rosiskije železnije dorogi). Lielākie tirgi ir Krievija, Ukraina, bet daļa izstrādājumu tiek realizēta arī Zviedrijā, Baltkrievijā un Polijā. Neliela daļa izstrādājumu paliek Latvijā — AS „Rīgas vagonbūves rūpnīca vajadzībām”. • Interesi raisa iespējamā dalība Latvijā dzelzceļa pasažieru vilcienu un elektrovilcienu sastāva rekonstrukcijas un modernizācijas projektā, kā arī Krievijas dzelzceļa pasažieru vilcienu modernizācijas projektā. • Pašlaik saņemto pasūtījumu ievērojamais apjoms liek maksimāli īsos termiņos virzīt modernizācijas procesus, kas ļaus ne tikai palielināt ražošanas jaudas un ienākumus, bet arī gūt peļņu, kuru investēt izpētē, jaunu produktu izstrādē. • 2006. gadā RER tīrā peļņa bija 1.52 milj. Ls, bet 2007. g. tā tiek lēsta 2 milj. Ls apmērā. Modernizācijai nauda tiek gūta ne tikai no peļņas, bet arī no banku ilgtermiņa kredītiem un īpašnieka līdzekļiem. • Uzņēmumam trūkst kvalificētu tehnologu, konstruktoru un citu augsti kvalificētu speciālistu. Ar bijušā Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija atbalstu RER 2008. gadā ieguvusi kvotu vairākās Krievijas augstākajās tehniskajās mācību iestādēs, un 11 RER stipendiāti šoruden dosies uz Krievijas mācību iestādēm apgūt zināšanas, lai pēc studijām atgrieztos strādāt Rīgā. • Uzsākta darbinieku sociālās programmas īstenošana, kuras I posms ir ēdnīcas remonts (izmaksā ap 1 milj. ASV dolāru), labākajiem darbiniekiem tiek rasta iespēja nostiprināt savu veselību kūrortos un sanatorijās, tiek rīkoti atpūtas pasākumi darbiniekiem un viņu ģimenēm, utt. Perspektīvā - darbinieku veselības apdrošināšana. • RER vidējā darba alga ir ap 600 Ls, labākie kvalificētākie darbinieki saņem ap 1000 Ls pēc nodokļu nomaksas. Biznesa fakti Lielākais īpašnieks: EDS Holding (Krievija) — 24.9 % Eksports: 90 % no 2007.g ienākumiem Neto apgrozījums: 24.5 milj. Ls 2007.g. (neauditēti dati) Tīrā peļņa: 2 milj. Ls 2007.g. (neauditēti dati) Strādājošo skaits: 1300 Dibināšanas gads: 1991.g (1888.g) Kotējas: Rīgas Fondu biržas otrajā sarakstā; akcijas cena 1.5 Ls (21.01.08.) Valdes priekšsēdētāja asistente Inese Šterna Tālr. 7046951, inese.sterna@rer.lv
Par RER Valdes priekšsēdētāja Grigorija Uspenska sniegto informāciju presei.
| Source: Rigas elektromašinbuves rupnica