Latvenergo koncerna nerevidētie 2014. gada rezultāti

Rīga, 2015-02-27 13:21 CET (GLOBE NEWSWIRE) --

• Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;
• Noslēdzies projekta Kurzemes loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija;
• 2014. gadā investīcijās ieguldīti 177,6 miljoni eiro, savukārt peļņa ir 29,7 miljoni eiro.

2014. gadā Latvenergo koncerns ir veiksmīgi saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīciju Baltijā. Latvenergo koncerna tirgus daļa ir 35 % no kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus. Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā esam pārdevuši 8 688 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Visbūtiskākais pārdotās elektroenerģijas apjoma pieaugums ir ārpus Latvijas – Lietuvā un Igaunijā, kur tas palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt klientu skaits kaimiņvalstīs ir palielinājies par vairāk nekā piekto daļu un 2014. gada beigās sasniedz aptuveni 34 tūkstošus. Kopumā Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 3 053 GWh, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā konkurējošo elektroenerģijas tirgotāju pārdošanas apjoms Latvijā.

No 2014. gada vidus Latvenergo koncerns visu saražoto elektroenerģiju piedāvā Nord Pool Spot biržā, tādējādi vairākas reizes palielinot elektroenerģijas piedāvājumu Latvijas tirdzniecības apgabalā un nodrošinot tā lielāku likviditāti. Latvenergo koncerns 2014. gadā savās ražotnēs ir saražojis 3 625 GWh elektroenerģijas un 2 492 GWh siltumenerģijas. No šī apjoma Daugavas HES izstrādātas 1 925 GWh elektroenerģijas, savukārt Rīgas termoelektrostacijas (Rīgas TEC)  ir saražojušas 1 648 GWh elektroenerģijas un 2 236 GWh siltumenerģijas. Kopumā izstrādātais elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 25 %, salīdzinot ar 2013. gadu. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir par 926 GWh jeb par 32 % mazāks. To noteica neraksturīgi maza ūdens pietece Daugavā – iepriekš tik zema ūdens pietece Daugavā novērota vien 1976. gadā. Ņemot vērā izmaiņas lielo koģenerācijas staciju atbalsta mehānismā, kas neparedz dabasgāzes izmaksu kompensāciju, kā arī būtisku atbalsta samazinājumu koģenerācijai līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma, Rīgas TEC strādāja tirgus konjunktūrā, efektīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu. Tādējādi Rīgas TEC izstrāde 2014. gadā bija par 309 GWh jeb 16 % mazāka nekā gadu iepriekš. 

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014. gadā ir 1 010,8 miljoni eiro un peļņa 29,7 miljoni eiro (2013. gadā attiecīgi – 1 099,9 miljoni eiro un 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā.

Lai pilnveidotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanas caurskatāmību, 2014. gada 25. februārī tika nodibināta jauna meitassabiedrība AS „Enerģijas publiskais tirgotājs”, kas 2014. gada 1. aprīlī pārņēma obligātā iepirkuma administrēšanas funkcijas no AS „Latvenergo”. Tai normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuriem ir piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par normatīvajos aktos noteiktiem elektroenerģijas iepirkuma tarifiem, kā arī veikt garantētos maksājumus par koģenerācijas stacijās uzstādīto jaudu. Jaunajā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķinā par 2014. gadu  AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” ir ņēmusi vērā valsts budžeta dotāciju OIK samazināšanai, līdz ar to kopējā OIK ar 2015. gada 1. aprīli nemainīsies un būs 2,679 centi/kWh.

2014. gada augustā noslēdzās projekta Kurzemes loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija. Savukārt projekta noslēdzošā posma Ventspils–Tume–Rīga izbūvi Eiropas Komisija ir iekļāvusi kopējo atbalstāmo infrastruktūras objektu sarakstā, nosakot 45% līdzfinansējumu. Kurzemes loka projekta realizācijas rezultātā ievērojami tiek paaugstināts energoapgādes drošums Kurzemē un Latvijā, palielinot iespēju nākotnē izmantot Lietuvas–Zviedrijas jūras kabeļa NordBalt darbību un piekļuvi Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum.

Kopējais investīciju apjoms 2014. gadā ir 177,6 miljoni eiro. Būtisku investīciju apjomu esam veikuši tīklu modernizācijā, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu. 2014. gadā investīciju apjoms tīklu aktīvos veido 74 % no kopējām investīcijām. Tāpat turpinām veikt investīcijas videi draudzīgos un apkārtējo vidi uzlabojošos investīciju projektos – 2014. gadā gandrīz 10 miljoni eiro ir ieguldīti Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā.

Nodrošinot savlaicīgu aizņemtā kapitāla piesaisti turpmāko gadu investīciju finansēšanai un agrāko aizdevumu refinansēšanai, 2014. gada nogalē tika piesaistīts banku finansējums 150 miljonu eiro apmērā un ar Eiropas Investīciju Banku tika parakstīts aizdevuma līgums par 100 miljoniem eiro.

Revidētie Latvenergo koncerna 2014. gada rezultāti un Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2014. gadu tiks publicēti 2015. gada 15. aprīlī, savukārt Latvenergo koncerna 2015. gada starpperiodu pārskati – 29. maijā, 31. augustā un 30. novembrī.

*EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma.

Galvenie darbības rādītāji

Darbības rādītāji

Finanšu rādītāji

Finanšu koeficienti

1)     EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma

2)     Neto aizņēmumi – aizņēmumi pārskata perioda beigās mīnus nauda un naudas ekvivalenti pārskata perioda beigās

3)     Neto aizņēmumi / EBITDA – neto aizņēmumi / EBITDA

4)     EBITDA rentabilitāte – EBITDA / ieņēmumi

5)     Kapitāla attiecības rādītājs -– pašu kapitāls/ aktīvu kopsumma

6)     Kredītreitings paaugstināts 2015. gada 16. februārī

Konsolidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins*

Konsolidētais pārskats par finansiālo stāvokli*